Izveido jaunu zīmolu, lai pārdotu dārgāk lietotu apģērbu

Lelde Grabe, Diāna Urbāne

Foto - Rikard Fröberg, Flickr

Lietoto apģērbu veikali cilvēkiem asociējas ar ko lētu un nedaudz vecmodīgu, tomēr “second hand” apģērbus ir iespējams pārdot dārgāk. Arī Latvijā ir sastopams veikals, kurā ir iespējams iegādāties lietoto apģērbu par cenām, kādas nereti piemērojamas pavisam jaunām lietām. Tas ir veikals Volga Vintage, kura darbības princips ir vienkāršs – lielākoties ārzemju lietoto apģērbu veikalos izmeklētas lietas tiek pārdotas ar jaunu zīmolu un krietni augstākām cenām.

Katrs apģērba gabals – izmeklēts

Volga Vintage ir lietoto apģērbu veikals, kas šobrīd aktīvi darbojas otro gadu. Lielākoties par šī veikala darbību ir informēti tikai modes blogeri un influenceri. Volga Vintage dibinātājs Sergejs Hatanzeiskis (Sergey Hatanzeisky) atklāj, ka zīmola izveidošanā iedvesmojies no ārzemju second hand veikaliem: “Braukāju pa dažādām pasaules vietām un iepirkos lietoto drēbju veikalos. Tā kā pašam stilistu joma ir ļoti tuva, nāca klajā ideja, ka varētu izveidot savu brendu.” Hatanzeiskim jau sen ir paticis kombinēt dažādus apģērbu gabalus, dažādos stilos, tāpēc tagad jau divus gadus savas zināšanas un stila izjūtu viņš dala arī ar veikala klientiem.

Atbildot uz jautājumu, kur tiek ņemtas konkrētās drēbes, stilists atklāj, ka pārsvarā tās iegādājas Berlīnē. “Es ļoti izmeklēju katru apģērba gabalu, cilvēks atnākot uz veikalu var izvēlēties apģērbu jebkādam pasākumam”, apgalvo Hatanzeiskis, “ja vajadzēs doties uz prezidenta balli, arī tāda veida apģērbu es klientam sagādāšu.” Tieši tāda ir galvenā atšķirība Volga Vintage un parastam lietoto apģērbu veikalam – tās ir stilista izmeklētas drēbes atbilstoši katram cilvēkam.

Attur augstās cenas

Tā kā veikalam ir arī izveidots profils Instagram platformā, aptaujājām šīs vietnes lietotājus, lai noskaidrotu cilvēku viedokli.

Studente Paula Feldmane atklāj, ka neplāno iepirkties šāda veida lietoto preču veikalā, jo tas neesot viņas stils, turklāt augstā cena viņu attur iegādāties lietotas drēbes. Arī Ronijs Niks Upmanis uzskata, ka Volga Vintage piedāvā drēbes par pārāk augstu cenu, īpaši tāpēc, ka tas ir lietots apģērbs.

Latvijas influencere Sindija Lozgačova jeb SindijaLo stāsta, ka arī viņa ir pievērsusi uzmanību šim Latvijas zīmolam: “Esmu skatījusies to piedāvājumu Positivus festivāla laikā, taču drēbes nav manā stilā un cenas šķiet nedaudz neadekvātas.”

Sofija Lukjanska, kura ir plaši pazīstama vietnē Instagram, atzīst, ka viņai veikala Volga Vintage drēbes šķiet pārāk dārgas. Turklāt viņa neatbalsta ideju, ka drēbes tiek meklētas humpalās un vēlāk tirgotas par krietni dārgāku cenu. Sofija stāsta, ka viņai ir svarīgi, ka apģērbs ir jauns. Lai arī brīžiem lietoto apģērbu veikalos esot stilīgākas lietas, viņai traucē fakts, ka lietotam apģērbam esot cita cilvēka enerģija. Viņai pašai esot jaka, kas iegādāta lietoto apģērbu veikalā, bet gadu netika vilkta, lai “izvēdinātos”.

Apjautājot cilvēkus, redzams, ka lielākā daļa neatbalsta šāda veida zīmolu, tomēr populāri influenceri un modeles labprāt tos liek savās sociālajās platformās un reklamē, taču ikdienas izskatā neizvēlas šāda veida drēbes.

“Humpalas” kļūst populārākas

Lietoto apģērbu pirkšana mūsdienās kļuvusi arvien populārāka, to var skaidrot ne tikai ar “Trashy style”, kas ir pēdējā gada modes tendence, bet gan arī ar pasaules atkritumu mazināšanu un “otrās elpas” ieviešanu apģērbiem. Ja agrāk cilvēki nelabprāt atzina, ka iepērkas lietoto apģērbu veikalos, tad šobrīd pat modes blogeri veido dažādus video un stāstus, kuros dalās ar īpašajiem atradumiem. Kā zināms, apģērbu izmešana aizņem lielu daļu no pasaules kopējiem atkritumiem.

Arī Eiropas Savienībā no 2020.gada spēkā stāsies noteikums, kas aizliedz importēt apģērbu, kurā ir sastopams nonilfelona etoksilāts, kas ir bīstama viela gan videi, gan cilvēkam. Arvien vairāk apģērbu veikali izvēlas veidus, kā saudzēt dabu, piemēram, veikals “Lindex” palielinājusi organiskās kokvilnas izmantošanu, taču “Adidas” īsteno “NoDye” preču ražošanu, atsakoties no tekstila materiālu krāsošanas, tādējādi samazinot ūdens, enerģijas un ķīmisko vielu patēriņu.