Grenlande – skarbajā vidē arī skarbas problēmas

Emīls Jansons

Foto - Pavol Kulkovsky

Tukšums, ledus, sniegs un milzīgs sals. Tās ir gandrīz ikkatra cilvēka pirmās asociācijas, dzirdot vārdu “Grenlande”. MansMedijs caur “Erasmus+” projektu “Back to Greenland”  kopā ar vēl 40 cilvēkiem no sešām dažādām valstīm bija iespēja iepazīt un apskatīt planētas lielākās salas vienu no pilsētām – Kangerlusuaku (Kangerlussuaq).

Lidosta – galvenais peļņas avots

Viens no sarežģītākajiem un pavisam noteikti dārgākajiem procesiem, lai tiktu uz Grenlandi, ir aviobiļete. Kangerlusuakā (turpmāk – Kangerā) atrodas Grenlandes lielākā un nozīmīgākā lidosta, turklāt starp šīs salas pilsētām nav savienojošu autoceļu. Pārvietoties ar lidmašīnu ir dārgs process, tāpēc to var atļauties tikai paši turīgākie vietējie. Lai nokļūtu galvaspilsētā Nūkā, pieturvieta jāveic Kangerā.

Tā kā lidosta ir tik ietekmīga valstiskā līmenī, vairums no mazās pilsētas 500 iedzīvotājiem strādā tieši tur. Par to, ko dara pārējie, ir grūti teikt. Daļa ir bērnu, daļa – veco ļaužu. Kādreiz “maizi” mājās palīdzēja nest zvejošana, taču klimata pārmaiņu rezultātā ūdenstilpnēs nav pietiekami daudz ūdens, un izžuvušās gultnes jau kādu laiku iztiku nenes. Tomēr Kangerā ir arī dažādas citas darba iespējas, tur ir veikals, banka, pasts, bārs, muzejs, sporta zāle. Šķiet, ka nekā netrūkst, viss vienkārši ir mazākos apmēros nekā lielpilsētās.

Protams, pie galvenajiem izdzīvošanas līdzekļiem nevar nepieminēt medības, kas ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa. Neskatoties uz mainīgo gaisa temperatūru, tur var sastapt daudz dzīvnieku, it īpaši ziemeļbriežu. Tā kā ziemeļu salas augsnē nav iespējams izaudzēt praktiski neko, vietējie pārtiek pārsvarā no gaļas. Nomedīto dzīvnieku ēdamo daļu un kažokus bieži vien pārdod. Pašlaik salīdzinoši stabilā pilsētas situācija var mainīties tuvāko gadu laikā, jo plānots pārcelt galvenās lidostas godu uz Grenlandes galvaspilsētu. Šādu notikumu rezultātā var krasi pasliktināties vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļi, jo tas ne tikai atstātu daudz cilvēku bez darba vietām, bet arī ietekmētu tūrismu. Vietējie lēš, ka iedzīvotāju skaits tūrisma sezonā palielinās uz pusi – aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā no Dānijas, sezonāli brauc uz Kangeru darba gaitās.

Visas iespējas – caur Dāniju vai Ameriku

Lai gan Kangerā bērni apmeklē skolu, sporto, dzied un citādi radoši izpaužas, tas vairums gadījumu nekļūs par viņu peļņas avotu nākotnē. Grenlandes nacionālais sports ir futbols, to viņi patiešām mīl. Bērni to spēlē katru starpbrīdi – laukā un uz sasalušas zemes. Cik interesanti mums bija vērot viņus, tikpat viņiem – mūs.

No pieaugušajiem, ar kuriem arī kopā uzspēlējām futbolu, uzzinājām, ka Grenlandē ir savs vietējais čempionāts, tomēr tā formāts ir visai neprofesionāls. Tiek rīkots turnīrs reizi gadā, kur no pilsētām sabrauc komandas un noskaidro uzvarētāju. Katrā ziņā profesionāls sports šeit nepastāv. Un tieši šo faktu sagremot bija ļoti smagi. Vērot ar kādu dzirksteli acīs viņi skrien pēc bumbas un izcīnīt uzvaru, turklāt vairākiem no censoņiem bija manāms patiešām liels potenciāls kļūt par izciliem sportistiem. Tajā pašā laikā nācās apzināties, ka tikai retais no viņiem var patiešām izsisties – veiksmīgu apstākļu sakritības dēļ pārceļoties uz dzīvi Dānijā vai Amerikā.

Futbola situāciju var pielīdzināt gandrīz jebkurai profesijai, tostarp augstāko izglītību Grenlandē var iegūt tikai Nūkā, kur iegūtās zināšanas tāpat nav ļoti augstā līmenī. Tāpēc daudzi dzīves gaitas pēc vidusskolas turpina Dānijā, retums arī Amerikā, taču liela daļa tā arī neattīsta savu iekšējo talantu un nodzīvo savu dzīvi bez ambīcijām.

Alkoholisms – aktuāla problēma arī Grenlandē

Iekšēju šoku un neizpratni radīja fakts, ka pilsētā ar 500 iedzīvotājiem ir arī atsevišķa ēka, kurā atrodas bērnu nams. Viens no iemesliem tā esamībai ir alkoholisms. Lai gan apreibinošā dzira tur maksā iespaidīgu summu (vismaz piecas reizes vairāk kā Latvijā), problēmu nevar izskaust. Piemēram, lidostā, kur strādā lielākā daļa no vietējiem, alkoholu var iegādāties par tādām pašām cenām kā Eiropā.

Bērnu nama esamība sasaucas ar skolas direktora stāstu – vēl pirms mazliet vairāk nekā 100 gadiem grenlandieši dzīvoja alās, kur viens no izklaides un sasildīšanās veidiem bija nodarbošanās ar seksu. Turklāt netika šķirots, vai dzimumakts netiek veikts starp cilvēkiem, kurus vieno tie paši gēni. Nesenā vēsture vēl pavisam nav pazudusi, tāpēc nereti vēl var uziet ģimenes, kurās bērni tiek seksuāli izmantoti. Protams, ka alkoholismu un vardarbību ģimenē nevar attiecināt uz visiem vietējiem, tomēr problēma ir ļoti izplatīta. Pie tam Grenlandē ir augsts pašnāvību skaits jauniešu vidū. Attiecībā uz to direktors atklāja, ka bērni uz skolu nākot ar ļoti lielu prieku un pavadot tur visu savu brīvo laiku līdz pat vakaram, kad tā tiek slēgta. Skola ir kā patversme no skarbās realitātes.