Aiziet angļu stilā – latvieši Lielbritānijā pirms “Brexit”

Iveta Sazonova

Tā kā katrs desmitais Latvijas piederīgais šobrīd dzimst Anglijā, jautājums par dzīvi pēc lielvalsts izstāšanās no Eiropas Savienības nervozas dara daudzas latviešu ģimenes. Kas gaidāms nākotnē? Kā “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) ietekmēs viņu dzīvi – liks atgriezties Latvijā vai dziļāk dzīt saknes Lielbritānijā?

Latvieši, kuri uz doto brīdi dzīvo neskaidrību iepītajā valstī, nu dalās divās daļās – vieni ir tie, kuri dzīvo un strādā tur ilgāk par pieciem gadiem, bet otri emigrējuši tikai pirms neilga laika. Abām šīm grupām “Brexit” iznākums būs citāds. Vieni ir pārliecināti par iespēju palikt, taču otri – uztraukušies par nākotni.

Sācies haoss

Anglijas valdība garantē, ka Lielbritānijā dzīvojošo citu ES pilsoņu tiesības tiks ievērotas tā dēvētajā pārejas periodā, kas būs spēkā divus gadus pēc izstāšanās. Šīs garantijas skar tiesības uzturēties Lielbritānijā, ārvalstu darbinieku tiesību aizsardzību, kā arī Anglijā strādājošo cittautiešu ģimenes locekļu tiesības pievienoties saviem tuviniekiem Lielbritānijā. Tomēr tas, kāda būs reālā situācija pēc “Brexit”, joprojām ir ļoti neskaidrs jautājums.

Alise Andersone Apvienotajā Karalistē dzīvo kopš 2010. gada, un atpakaļ atgriezties neplāno vairāku iemeslu dēļ. No tiem kā galvenos min nepietiekamo atalgojumu un zemo dzīves līmeni. „Alga, dzīves kvalitāte šeit ir daudz augstāka, arī cilvēku attieksme. Ja būtu spiesta atgriezties atpakaļ, man būtu ļoti grūti pieņemt negatīvo attieksmi, kas nāk no cilvēkiem, un ka valdība nespēj parūpēties par saviem iedzīvotājiem,” sašutusi stāsta 28 gadus vecā sieviete.

Alise jūt, ka kopš „Brexit” referenduma pozitīvā iznākuma Anglijā sācies haoss. Viņa stāsta, ka daudzu uzņēmumu īpašnieki baidās par iespēju zaudēt klientus. Daļa vadošo kompāniju savu uzņēmējdarbību jau ir pārcēlušas pār Lielbritānijas robežu. Vēl cita daļa atlaidusi darbiniekus vai arī tie aizgājuši paši baiļu un nestabilitātes dēļ. „Cilvēkiem ir vairāk negatīvi viedokļi nekā pozitīvi, jo Eiropas Savienība atver durvis ārzemniekiem, kuri strādā noliktavās un dara darbus, kurus daudzi vietējie angļi atsakās darīt. Cilvēki tagad saprot, ka breksits ir bijusi kļūda, bet šobrīd politikā ir liela putra un neviens nezin, kas notiks,” skaidro Alise.

Uz Latviju – tikai ciemos

Jautāta, vai pati izjūt risku turpmāk uzturēties valstī, ko nu jau sauc par mājām, sieviete atbild pārliecinošu . Pati spiedienu un citādu attieksmi no apkārtējiem nejūt un stāsta, ka risks ir tikai tiem, kas Anglijā dzīvo neilgi. „Manas tiesības ir tādas pašas. Papildus savai drošībai varu vēl aizpildīt Settlement (pastāvīgas dzīvošanas atļauja) statusu valdības mājās lapā, kas pēc tam uzrāda, kādas iespējas dzīvot šeit pēc breksita,” viņa stāsta.

Līdzīgā situācijā ir viesnīcu istabene Elīna Gruntmane, kas kopā ar savu ģimeni pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvi Anglijā pirms vairāk nekā desmit gadiem. “Uz Latviju – tikai ciemos,” ar smaidu stāsta sieviete, un atceras pieredzētās grūtības dzimtenē. Elīna un viņas draugs dzīvoja Ludzā, kur viens bija krāvējs, bet otra – bezdarbniece ar vidējo izglītību. “Atceros tās dienas, kad viņš saņēma algu, maksājām rēķinus un bēdīgi skatījāmies viens otram acīs,” stāsta Elīna. Sākumā pārim esot bijis bail tik krasi mainīt savu dzīvi, taču, pārvarot uztraukumu, nonāca pie secinājuma, ka tas esot bijis labākais pieņemtais lēmums.

Elīna apstiprina Alises teikto un stāsta: “Cilvēki ir nedaudz satraukušies, jo neviens īsti nezina, kā būs tālāk. Mēs noformējām pastāvīgo uzturēšanās atļauju. To var saņemt tie, kas te dzīvo ilgāk par pieciem gadiem, strādā un maksā nodokļus. Savukārt tie, kas saņēma dažādus benefitus (priekšrocības) un palīdzību no valsts, sēžot mājās, ir ļoti uztraukti, jo likumi paliek stingrāki un naudas pabalsts mazāks.”

Nesenajiem iemītniekiem raizes

Armands Polis un Iluta Lapiņa gan neiekļaujas to latviešu bariņā, kuri ir pārliecināti par iespēju palikt Lielbritānijā uz pastāvīgu dzīvi. Abi uz Angliju pārvākušies pirms gandrīz trim gadiem labākas dzīves meklējumos. Tāds laika periods ir nepietiekams, lai situācijā, ja Lielbritānija no ES izstāsies bez vienošanās, nokārtotu pastāvīgas dzīvošanas atļauju. Iluta stāsta, ka abi pārdevuši visu, kas bijis, lai ātrāk iedzīvotos britu zemē, jo doma par atgriešanos netika apsvērta. “Tagad tas sagādā galvassāpes un nedrošības sajūtu, jo Latvijā mums vairs nav pamata, kur atgriezties, un savu stundas likmi Anglijā un latviešu minimālo algu nepavisam negribas mainīt,” stāsta Iluta.

Anglijā Iluta strādā pārtikas pakotavā, savukārt Armands pārvalda noliktavas vienu nodaļu. “Darbs, iespējams, nav no labākajiem, taču mēs par to saņemam tādu naudu, kādu Latvijā nesaņemtu neviens. Varu atļauties dzīvot tā, kā vēlamies, nevis tā, kā ļauj mums valdība. Tikai dzīvojot Anglijā, mums ir iespēja braukt ceļojumos un apskatīt ko vairāk par mājas pagalmu,” stāsta Ilva. Uz jautājumu par izmaiņām pēc “Brexit” un to, ko abi plāno darīt pēc izstāšanās no ES, sieviete atbildēt nespēj. “Mēs ceram, ka izstāšanās vai nu nenotiks, vai vismaz tiks pārlikta uz nenoteiktu laiku. Tagad izskatās, ka lielākā daļa sabiedrības tomēr breksitu negrib, tāpēc mēs ceram uz labāko,” stāsta Ilva. Lai gan pāris uz Latviju atgriezties neplāno, abu iekrājumus nebaltām dienām plāno pielietot, ja būs nepieciešamība sākt savu dzīvi no jauna kādā citā valstī ar pietiekami augstu dzīves līmeni un minimālo atalgojumu.

Šobrīd situācija ar „Brexit” nav uzlabojusies – Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sola ievērot bezvienošanās breksitu un reizē izstāties no ES šī gada 31.oktobrī. Līdz ar to viņš nonācis pretrunās ar parlamenta pieņemto likumu, kas bloķē bezvienošanās „Brexit”, un nu britu mediji vēsta, ka Džonsona komanda pēta, kā likumu apiet. Likums paredz, ka premjerministram jālūdz Eiropas Savienībai “Brexit” pagarinājums, ja līdz 19. oktobrim netiks panākta vienošanās par izstāšanos. Taču Džonsons vairākkārt teicis un arī 16. septembrī, tiekoties ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru, apliecinājis, ka pagarinājumu nelūgs.